Fridrihs Šillers „Laupītāji” (pārskats) (AU, 2013)

Pirmā Šillera luga – 1781.gads. uzrakstūta uz Vētras un dziņu laikmeta (skatīt biļeti par Vētras un dziņu laikmetu) beigām.

Pieci cēlieni, kur katrā ir divi līdz pieci skati. Izmantotas daudzas dažādas atrašanās vietas – pils, mežs, pilsēta, drupas, dārzs. Laiks: cik saprotu vairāki mēneši līdz gads.

Tēmas: personiskā brīvība un individualitāte, alkas pēc varas, ģimenes institūcija, atšķirības meklējumi starp labo un ļauno, uzticība mīlestībai vai zvērestam, patiesā ļaunuma seja.

Sižetu veido divu brāļu aristokrātu konflikts, kuru raksturo emocionāla valoda un psihiskā vardarbība.

Gari monologi, spraigi dialogi, ātra darbība – dažviet pat netverama, cituviet velkas. Izteikts cilvēku emocionālais atspoguļojums – svarīgas ir emocijas, sajūtas, gara brīvība, priekšstatu laušana.

Kritikai tie pakļauta feodālā vara, brīvības jēdziens, mīlestība, ģimene, patiesība, labais un ļaunais, garīgā šķīstība dzīves laikā. Liela nozīme dievticībai kā cilvēka vērtību pamatsistēmai.

Tēlu raksturošanai izmantotie paņēmieni ir: tiešais raksturojums – tēla izskats, fiziskās formas raksturojums, piemēram, izkaltis kā ģindenis, vaigā glīts un pievilcīgs; netieši pastarpinātais tēlojums – tēlu izjūtu, emociju, iekšējās pasaules un reālās pasaules uztveramības attēlojums, piem., es pats sev esmu debess un elle – saka Kārlis 4.cēlienā.

Saturs:

1.cēliens:

1.skats: Vecā Mora saruna ar Franci par vēstuli, kas it kā atnākusi no Kārļa, lai lūgtu naudu, jo tas iekūlies parādos. Mors notic Franča meliem un musinājumiem, liekot tam rakstīt vēstuli atpakaļ ar noliegumu ne tikai naudai, bet arī viņam pašam. Ir pirmais garais Franča monologs, kurā tas atklāj savus nodomus par mantas iegūšanu un tēva nolemšanu nāvei.

2.skats: Kārlis saņem vēstuli no Franča tēva vārdā rakstītu, kuras dēļ viņš ir sašutis (vēstuli nolasa Rollers, skaļi). Tikmēr viņa līdzšinējie biedri (Špīgelbergs, Švarcs, Šveicers, Grims, Racmans, Rolllers un citi) Špīgelberga vadībā nolemj veidot liela mēroga laupītāju bandu. Špīgelbergs piedāvājas par kapteini, bet istabā ienāk Kārlis un viņu ievēl par laupītāju vadoni/virsnieku (Kārlis šajā brīdī ir apmulsis dēļ tēva vēstules un neapzinās ko dara ).

3.skats: Franča saruna ar Amāliju. Tas cenšas viņai ieskaidrot, ka Kārlis nodevis tiesības uz Amāliju viņam. Amālija saprot šo viltus gājienu un atraida Franci. Franci to apvaino mīlestībā pret Kārli.

2.cēliens:

1.skats: Francis liek Hermanim pārģērbties par Kārļa kara biedru un iet pie Vecā Mora, lai tēlotu, ka Kārlis ir miris kaujas laukā, cīnoties līdz pēdējam elpas vilcienam. Hermanis to dara, jo arī iemīlējies Amālijā un grib atriebties Kārlim.

2.skats: Amālija dzied vecajam Moram pēc tam, kad tas murgojis par savu dēlu. Ierodas Hermanis pārģērbies par kareivi, izstāsta par Kārļa bojā eju. Visi ir šokēti, izņemot Franci. Vecais Mors mirst.

3.skats: Lai izglābtu savu draugu Rolleru no karātavām, Kārlis un viņa banda aizdedzina un izlaupa pilsētu – mirst sievietes, bērni un invalīdi, par ko nav sajūsmā pats Kārlis. Špīgelbergs bandai stāsta kā vervēt jaunus laupītājus un par saviem piedzīvojumiem mūķeņu klosterī. Sakaitinātie pilsētas iedzīvotāji vēlas uzbrukt laupītājiem. Tiek izvirzīts automāts: ja atdos virsnieku, tad visiem laupītājiem tiks atlaisti grēki. Tas nenotiek, un norisinās cīņa.

3.cēliens:

1.skats: Francis atkal uzmācas Amālijai, kad tas dodas prom, ierodas Hermanis un atzīstas Amālijai, ka Kārlis un vecais Mors ir dzīvs.

2.skats: Laupītāji atpūšas pēc lielās, kurā viņi bija mazākumā, bet tik un tā uzvarēja. Ierodas kāds jauneklis Kozinskis, kas vēlas pievienoties bandai. Tas stāsta savu dzīves stāstu par mīlestību un tā mīļoto Amāliju. Šis stāsts atgādina Kārlim par mājām, un tas nolemj atgriezties tur.

4.cēliens:

1.skats:Kārlis atgriežas dzimtajā zemē un dodas mājās pārģērbies, lai neviens to neatpazīst.

2.skats: Kārlis sarunājas ar Amāliju, bet viņa neko nenojauš. Kārlis uzzina par tēva nāvi. Francis gan saprot, ka šis svešinieks ir Kārlis un liek savam sulainim Danielam izvēlēties pastrādāt noziegumu, noindējot Kārli, vai tikt iemestam cietumā.

3.skats: Daniels atzīstas Kārlim, ka pazīst to un ka Francis to grib nogalināt, vēl Daniels atklāj Franča viltību par mantojumu.

4.skats: Kārlis dārzā ar Amāliju sarunājas un spēlē nedaudz mūzikas instrumentus. Amālija atzīstas uzticībā un dziļā mīlestībā pret Kārli, diemžēl viņa nenojauš, ka viņš stāv tur pat blakus viņai. Kārlis dodas prom.

5.skats: Laupītāji dzied, un Špīgelbergs cenšas pierunāt biedrus nodot Kārli, par ko tiek nogalināts. Kārlis nespēj izturēt visu notiekošo un domā par pašnāvību. Tikmēr  Hermanis atnes pārtiku kādam vecajās drupās dzīvojošajam, ko redz Kārlis. Izrādās tas ir vecais Mors, kurš nebija nomiris. Tiklīdz Francis to bija sapratis, ieslēdza tēvu drupās, lai tas nomirst badā. Kārlis sūta vīrus uz pili, lai tie nogalina Franci.

5.cēliens:

1.skats: Franča saruna ar Danielu par to, ka tas nav izpildījis savu uzdevumu – noindēt Kārli, un par to vai Dievs eksistē un tāds Dieva sods arī, sarunai pievienojas mācītājs, kuru Francis noliek pie vietas, bet tik un tā viņā rodas šaubas. Franča racionālais prāts sāk ļodzīties. Notiek uzbrukums pilij, viss deg. Francis nožņaudzas savā zelta cepures šņorē. Šveicers padara sev galu, jo nav bijis spējīgs izpildīt Kārlim doto solījumu – pašam nogalināt Franci.

2.skats: Kārlis runā ar tēvu, kurš stāsta par savu dēlu Kārli, kurš miris Prūsijas karā. Kārlis uzzina par Šveicera un Franča nāvēm. Tiek atvesta Amālija, un vecais Mors uzzina, ka viņa dēls Kārlis ir noziedznieks un slepkava, kā dēļ viņš uz vietas nomirst. Amālija solās savā mīlestībā Kārlim un viņš vēlas doties kopā ar to, bet laupītāji saceļ traci par zvērestu, ko tas tiem devis. Kārlis nodur Amāliju un solās doties uz policiju un nodot sevi varas iestādēm, lai laupītāji taptu brīvi.

Brīdinājums: absolūti subjektīvs vērtējums seko zemāk

Galvenās Personas:

Maksimiliāns (valdošais grāfs fon Mors, saukts arī vecais Mors) – Kārļa un Franča tēvs. Lai gan sirdī viņš ir labs, tomēr arī vājš, jo viņam nav izdevies izaudzināt savu divus dēlus kā pieklājas. Viegli padodas sava dēla Franča ietekmēšanai, kas visas lugas garumā rada daudzas problēmas. Pateicoties Franča viltus musināšanai nolād savu dēlu, par ko Kārlis pēdējā cēlienā tam atgādina un viņš izlaiž garu. Viņam ir slikta veselība, kuru vēl vairāk pasliktina stress un raizes par dēlu Kārli un Franča ļaunie izteicieni gan par viņu, gan par Kārli. Cenšas būt godājams ne tikai citu, bet arī savās acīs. Patiesībā vājas gribas cilvēks, naivs, viegli manipulējams, ietekmējams, nespējīgs lemt pats savus lēmumus, arī maigs, tāds kurš rūpējas par citiem, ir atbildīgs, visu ņem sev cieši pie sirds, asi pārdzīvo citiem līdz. Sirms ar bārdu, lugas beigās izdēdējis, manāmi novecojis no bada un ciešanām.

Kārlis Mors (laupītājs Mors) – Maksimiliāna vecākais dēls. Pašpārliecināts ideālists, arī savā ziņā naivs muļķis. Ļoti līdzīgs tēvam, lai gan aizgājis pa citu dzīves ceļu – arī padodas savu biedru manipulācijai un viņa pamat nodoms ir rīkoties labi, lai gan viņš izmanto vardarbīgus līdzekļus savu mērķu sasniegšanai. Viņš ir izskatīgs un patīkams jauns cilvēks. Vairāk par visu pasaulē mīl Amāliju, bet, lai nebūtu jādomā par šīm jūtām, viņš nododas laupīšanai un vardarbībai ar mērķi atņemt bagātajiem, lai būtu līdzsvars sabiedrībā (to gan neredz viņa laupītāju banda, kas to dara sevis labā un priekš izklaides), karo pret feodālajām autoritātēm, netaisnību. Izrāda izteiktas skumjas par bijušajiem laikiem (daudz atmiņu uzplūdu), melanholiski noskaņots. Lai aizmirstu tēva lāstu un padzīšanu no mājām, nododas savai kriminālajai dzīvei. Laupītāju vidū iegūst sev draugus Rolleru un Šveiceru, kas ir gatavi ziedot savu dzīvību viņa vārdā, kas arī notiek, un otrādies, bet viņiem ceļā nostājas Špīgelbergs, kurš ir varmāka šī vārda īstākajā nozīmē (vēlas ieņemt Kārļa vietu kā vadonis, tāpēc musina laupītājus pret Kārli, bet viņam tas neizdodas). Kārlis ir devis zvērestu savai laupītāju bandai, kura dēļ, kad ir iespēja būt kopā ar Amaliju, viņam nākas atkāpties - viņš nogalina Amāliju (p.s. nesaprotu kāpēc viņš viņu nevarēja pieņemt savā bandā kaut vai par pavāru – vismaz visi būtu paēduši un pats būtu kopā ar savu mūža mīlu) un vēlas sevi nodot policijai. Viņš ir tik ļoti ieslīdzis savos ideālos, ka nespēj pieņemt savu rīcību, mokās sirdssāpēs. Viņš un tēvs ir kā vienas monētas divas puses, raksturs ir ļoti līdzīgs, bet dzīves ceļi absolūti pretēji.

Francis Mors – jaunākais dēls, egoistisks patmīlis, racionālists un materiālists – vēlas iegūt pēc iespējas ātrāk sava tēva un brāļa mantu. Ir tirāniskas iezīmes. Zemiska, nodevīga persona, bez morāles vērtībām. Nicina un nosoda Dieva piekritējus (atklāti ņirgājas par mācītāju un Dievu, tā sodu par grēkiem), līdz pat savai nāves stundai tā īsti nenotic Dievam. Aukstasinīgs, cietsirdīgs, neglīta un nepopulārs, lai gan pretēji savam brālim ir izteikti gudrs un viltīgs. Viņam ir uzmanības deficīts, jo Kārlis vienmēr ir bijis tēva mīļākais dēls. Franča mērķis ir vara, lai viņš varētu iegūt, to ko vēlas. It kā mīl Amāliju vai arī vēlas iegriezt savam brālim, atņemot tam viņu. Visu laiku draud un ir nepacietīgs, arī gļēvulīgs – mirst no bailēm par Dieva sodu un brāļa atriebi. Raksturīgi gari monologi

Amālija fon Ēdelreiha – Maksimiliāna krustmeita un Kārļa mīlestība, kuru tā mīl pretim. Viņa ir maiga, uzticama, uzticīga Kārlim, prot spēlēt mūzikas instrumentus, nepadodas Franča musinājumiem un atraida viņa bildinājumus atkal un atkal, dievbijīga.