MUZEJU NOZARES INORMĀCIJAS AVOTI: E-RESURSI (AU, 2015)

Ievads

Muzejs kā atmiņas institūcija vienmēr ir bijis savā ziņā atkarīgs no sabiedrības un no atsevišķa indivīda (apmeklētāja), jo bez tiem muzejs nevarētu pastāvēt gan tīri fiziskā veidā, gan sociālā, gan vēsturiskā. Vēsture un ar to saistītie objekti vienmēr ir bijuši galvenie muzeju pētniecības avoti. Muzejs sabiedrībā arī funkcionē šādā veidā, tomēr „[m]uzeju loma postmodernajā sabiedrībā izpaužas saišu nodrošināšanā starp iedzīvotājiem un to vietu, kurā viņi dzīvo, un tās pagātni” (Ozola, 2007, 49). Attīstoties tehnoloģijām, radās problēma – vai muzejs spēs izdzīvot digitālā/elektroniskā vidē, lai gan jāsaka, ka „[j]au ilgi pirms digitālās ēras, muzeji vienmēr adaptējās sociālajam kontekstam, kurā tie ir atraduši sevi, un tie vienmēr ir redzējuši savas darbības un prioritātes sistematizētas ar sava laika intelektuālajām disciplīnām, informācijas sistēmām un eksponēšanas tehnikām[1]”(Parry, 2007, 140). Muzeji pielāgojas jaunajai sabiedrībai, un veido paši savu muzeju kustību, izmantojot visus tiem pieejamos resursus un iespējas. Šī kustība var tikt raksturota, kā apmeklētājam sniegta iespēja iesaistīties muzeja darbībā, apmeklēt muzeju attālināti. Referāta temats tika izvēlēts tieši šādā kontekstā, ietilpstot semināra „Bibliotēku, arhīvu un muzeju nozares informācijas avoti” kopējā tematiskajā lokā, par pētāmo objektu izvēloties ar muzeju nozari saistītās mājaslapas.

Referāta „Muzeju nozares informācijas avoti: e-resursi” mērķis ir aprakstīt ar muzejiem saistītos e-resursus (tīmekļa vietnes, mājaslapas), kuras saistītas ar muzeju darbību.

Darbā izvirzītie uzdevumi ir:

1.      Izprast muzeju lomu mūsdienu sabiedrībā;

2.      Aprakstīt konkrētus e-resursus un to pielietojumu;

3.      Veikt nepieciešamās literatūras atlasi (gan iespiestā, gan digitalizētā veidā).

Referāts sastāv no: Titullapas; Anotācijas; Ievada; Vienas galvenās nodaļas ar nosaukumu „Muzeju e-resursi” un astoņām apakšnodaļām; secinājumiem un Izmantotajiem informācijas avotiem.

1.     MUZEJU E-RESURSI

Attīstoties tehnoloģijām un digitālajai videi, arī muzeji, tāpat kā bibliotēkas un arhīvi, ir kļuvuši virtuāli. Muzeji izmanto dažāda veida e-resursus (elektroniskie resursi), lai popularizētu ne tikai savu darbību, bet arī lai ieinteresētu cilvēkus iesaistīties dabas un kultūras vērtību, kā arī vēstures apzināšanā, pētniecībā un tālāknodošanā. Muzeja apmeklējums attālināti palīdz ne tikai gūt priekšstatu par muzeja kolekcijām, bet arī samazināt muzeja apmeklējuma izmaksas, veikto ceļu uz muzeju (gan ilguma, gan arī izmaksu ziņā), sajūtu, ka lietotājas neiederas muzejā no to darbinieku puses. Virtuālie muzeji ir par brīvu, tiem ir viegli piekļūt un orientēties tajos (MINERVA EC Working Group, 2008).

Ir jāsaprot, kā tiek definēti e-resursi, lai varētu pilnīgāk izprast to funkcijas un nozīmi informācija ieguvē. Angļu-Amerikāņu kataloģizēšanas noteikumu (AACR) vārdnīcā e-resursi ir „kodēti materiāli (dati un/vai programma/as), ar kuriem manipulē datorizēta ierīce. Šim materiālam var būt nepieciešama tieša saskare ar datorizētu ierīci (vai Internetu)[2] (AACR2, 2005, D-3)” Protams, konkrētā definīcija aptver ļoti plašu darbību un materiālu lauku, jo elektroniskie resursi ir materiāli ciparu formātā, kuru nolasīšanai ir nepieciešama speciāla aparatūra. Iespējams lielāku skaidrību e-resursu jautājumā var ieviest, secinot no kā tie sastāv: tie „[..] sastāv no datiem (informāciju atspoguļojošiem skaitļiem, tekstiem, grafikām, attēliem, kartēm, animācijām, mūzikas, skaņām u.c.), programmām (instrukcijām u.t.t., kas apstrādā datus lietošanai), vai datu un programmu kombinācijām[3] (Lang, 2008, 1).”

Ikdienā lietotājs ar e-resursiem gan saprot pārsvarā dažādas tīmekļa vietnes („unikāls informācijas un interaktīvu pakalpojumu sakopojums, kas uzbūvēts no tīmekļa lappusēm un cita veida datiem (attēliem, skaņām u.tml.)”(Letonika.lv, 2009)), to piedāvātos pakalpojumus, e-grāmatas (drukātas grāmatas vai jebkura teksta ekvivalents elektroniskā vidē, kura lasīšanai nepieciešama speciāla iekārta – e-grāmatu lasītājs, telefons, portatīvais dators – ar atbilstošu programmatūru[4]), audiogrāmatas (ar dzirdi uztverams runāta teksta ieraksts, kurš sniedz izklaidējošu vai izzinošu informāciju[5]), mūzikas un video failus u.c., neaizdomājoties, ka e-resurss ir, piemēram, pati programmatūra, kura tiek izmantota informācijas ieguvei. Runājot par muzejiem un ar tiem saistītajiem elektroniskajiem resursiem, lielu vietu ieņem tieši tīmekļa vietnes (mājaslapas), kurās paši muzeji, vai kāda cita iestāde, vai interneta lietotāji, muzeju apmeklētāji, nozares profesionāļi ievada informāciju un arī to iegūst. Svarīgs ir lietotāja mājaslapas apmeklējums, pēc kura tiek secināta konkrēta informācija par lietotāju un viņa paradumiem un meklēto informāciju.

Mājaslapas apmeklējums (dažreiz zināms kā lietotāja sesija) ir vienu vai vairāku lapu apskate, kas piedāvāta lietotājam, kura beidzas, kad ilgums starp veiksmīgu lietotāja lapas apskati ir ilgāks par 30 minūtēm. [..] Apmeklējums tiek noteikts skaitot derīgus unikālo lietotāju aktivitātes uzliesmojumus (lapas apskates) [..]. Apmeklējumu skaits ir labāks mājaslapas aktivitātes indikators, nekā unikālais lietotājs, jo tas norāda izmantošanas biežumu.^[6] (Department for Culture, Media and Sport, 2008, 5)

Interesanta šķiet peripetija, ka jo vairāk muzeji sāk kļūt digitalizēti, jo lielāks ir apmeklētāju pieplūdums pašā muzejā. Augot datoru skaitam muzejos, kā tas vērojams sekojošajā diagrammā (sk. 1.att.), pamazām palielinās arī apmeklētāju skaits.

1.att.. Diagramma: Datoru skaits muzejos[7]

Iespējams, tas nav saistīts ar muzeja spēju sevi popularizēt interneta vidē, bet gan pašu cilvēku vēlmi apgūt savas vai citu tautu kultūru, tās sastāvdaļas, personības, tradīcijas. Lai kāds arī nebūtu iemesls muzeju apmeklējumu augšanai, kā tas redzams sekojošajā diagrammā (sk. 2.att..), tas ir pozitīvi gan pašiem muzejiem, gan lietotājiem/apmeklētājiem. Interneta lietotājs, piekļūstot muzeja mājaslapai vai kādam citam resursam, kas saistīts ar muzejiem, var kļūt ieinteresēts muzejā un nolemt to apmeklēt vai pat iesaistīties muzeja objektu pētniecībā.

2.att.. Diagramma: Muzeju apmeklējums[8]

Lai varētu iedalīt e-resursus sīkāk, ir jānoskaidro, kas tas ir muzejs un kādas funkcijas tas veic. Latvijas valsts Muzeju likums nosaka, ka muzejs tā jēdzieniskajā izpratnē ir „sabiedrībai pieejama izglītojoša un pētniecības institūcija, kuras uzdevums ir atbilstoši muzeja darbības specifikai vākt, saglabāt un popularizēt sabiedrībā dabas, materiālās un nemateriālās kultūras vērtības, kā arī sekmēt to izmantošanu sabiedrības izglītošanai un attīstībai”(Saeima, 2006). Konkrētais likums raksturo arī muzeju funkcijas, tiesības un pienākumus. Tomēr Muzeju likums nesniedz skaidrojumu, kas ir, piemēram, e-muzejs vai virtuālais muzejs, lai gan ar vien biežāk konkrētie jēdzieni tiek izmantoti ne tikai skatot ar muzejiem saistītos jautājumus, bet arī sabiedrībā.

Pretēji bibliotēkas grāmatu krātuves sniegtajiem pakalpojumiem (abiem, gan fiziskās, gan digitālās bibliotēkas), vai pat līdz kādam mēram lietotāji ir izdomājuši arhīvu, muzeji tiek uztverti, pirmkārt un galveno kārt kā fizisku artefaktu vietas, kas dod pajumti objektiem, kuri parasti tiek raksturoti pēc to autentiskuma, finansiālās vērtības un pēc to unikalitātes.[9](MINERVA EC Working Group, 2008, 16).

Nereti tieši šis arguments, ka muzejs ir fiziska vieta, rada sadursmi ar digitalizēto muzeja krājumu. Pārejot muzejiem elektroniskā vidē, tie principā apdraud savu eksistenci, kā fizisku artefaktu atrašanās vietu, jo internetā fizisks artefakts kļūst gaistošs un līdz ar to viegli aizmirstams. Jāņem gan vērā, ka digitalizētā vide ne vienmēr ir pretstatā ar muzeja būtību, jo tādejādi paši muzeji var popularizēt ne tikai savu darbību, bet arī muzeja objektus, pievēršot tiem pastiprinātu uzmanību interneta vidē.

Muzeju likumā ir izvirzītas trīs muzeju funkcijas:

1.      Materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību uzkrāšana, dokumentēšana un saglabāšana [(Funkcija 1)];

2.      Muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība [(Funkcija 2)];

3.      Sabiedrības izglītošana, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšana, veidojot ekspozīcijas un izstādes, kā arī izmantojot citus ar muzeja darbību saistītus izglītošanas un popularizēšanas veidus [(Funkcija 3)] (Saeima, 2006).

Šīs funkcijas tiks skatītas un pielīdzinātas konkrētiem tīmekļa lapu tipiem, kurus var iedalīt sekojoši:

1.      Muzeju mājaslapas;

2.      Muzeju biedrību, apvienību mājaslapas;

3.      Tūrismam, izklaidei veltītās mājaslapas;

4.      Valsts likumdošanas mājaslapas;

5.      Sociālie tīkli;

6.      E-muzeji, kopkatalogi;

7.      Virtuālie muzeji.

Lai gan varētu veidot arī nedaudz savādāku sarakstu, par pamatu ņemot pašas funkcijas, un tad tām pielīdzināt konkrētas vietnes. Tādā gadījumā tiktu izvirzīti trīs sekojoši punkti: 1. Mājaslapas, kuras nodarbojas ar kultūras un dabas vērtību uzkrāšanu, saglabāšanu un dokumentēšanu; 2. Mājaslapas, kuras nodarbojas ar muzeja krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecību; 3. Mājaslapas, kuras nodarbojas ar sabiedrības izglītošanu un muzeja popularizēšanu. Tomēr par pamatu tiks ņemts pirmais mājaslapu iedalījums, lai varētu novērtēt katru mājaslapu veidu un muzeju funkciju iezīmes tajās.

1.1.            Muzeju mājaslapas

Tieši muzeju mājaslapās ir iespējams iegūt visprecīzāko informāciju par konkrētajiem muzejiem, to vēsturi, kontaktinformāciju, sniegtajiem pakalpojumiem, aktualitātēm, krājumu, izstādēm un daudzām citām iespējām. Nereti tieši no muzeju mājaslapām var „iziet”[10] uz citiem informācijas avotiem, piemēram, muzeju kopkatalogu, citiem sadarbības muzejiem, muzeju biedrībām, muzeja atbalsta institūcijām kā novada domei vai citām valsts kultūras iestādēm. Jāatzīmē, ka visiem Latvijas muzejiem nav savu mājaslapu. Tādā gadījumā tiek izmantota novada mājaslapa, kurā arī sniegta informācija. Par piemēru varētu minēt Jūrmalas pilsētas muzeju[11], kurš ieņēmis vietu zem mājaslapas sadaļas Kultūra>Muzeji un izstāžu zāles.

Muzeju mājaslapas pilda sabiedrības izglītošanas, materiālās un nemateriālās kultūras un dabas vērtību popularizēšanas funkciju. Saprotams, ka ne visi muzeji izvieto savās mājaslapās virtuālās izstādes, kā to paredz muzeja funkcijas. Tādai darbībai ir nepieciešami finansiālie līdzekļi[12], kurus nevar atļauties sniegt visi akreditētie muzeji. Piemēram, Alūksnes muzejs[13], lai gan neveido virtuālās izstādes, tomēr sniedz pamatinformāciju par pašu muzeju, tajā notiekošajiem pasākumiem, gan izvietojot attēlu galerijas, kuras ļauj lietotājiem attālināti iepazīties ar to, kas muzejā notiek, šādā veidā rosinot apmeklēt muzeja rīkotos pasākumus klātienē, gan rakstiskā tekstā, kurš, iespējams, nav tik rosinošs, bet ir svarīgs, jo to, ko var pateikt teksts, nevarēs vienmēr pateikt attēls.

Svarīga muzeju funkcija ir krājuma un ar to saistītās informācijas pētniecība. Lai gan mūsdienās ar vien biežāk muzeji apzinās, ka lietotājs arī var nest informāciju par muzeja priekšmetu[14], tomēr reti kurā mājaslapā ir iespējams atrast informāciju par priekšmetu pētniecību, to vēsturi – dzīvesstāstu, vai pat iespēju lietotājam iesaistīties muzeju darbībā. Protams, katram muzejam ir sava lekciju programma, kuras mērķis ir iepazīstināt un piesaistīt lietotāju muzeja un krājuma izpētei, piemēram, Madonas novadpētniecības un mākslas muzejs[15] piedāvā daudzveidīgu programmu gan bērniem, gan pieaugušajiem, kā arī iespēju iepazīties ar lekciju materiālu, lasījumiem (piemēram, seminārs „Pirmais pasaules karš un latviešu strēlnieki”) un publicētajiem materiāliem par Madonu, tās vēsturi. Nevar noliegt, ka šāda muzeja mājaslaspas sniegtā pieredze ir pozitīva un lietotāju rosinoša iesaistīties, tomēr visās muzeju vietnēs tā tas nav, kā arī pašās majāslapās nenotiek šī pētnieciskā darbība.

Muzeju mājaslapas pārsvarā neuzkrāj, nedokumentē un nesaglabā kultūras un dabas vērtības[16]. Iespējams, konkrētās funkcijas tādas daļas kā dokumentēšana un saglabāšana (šeit gan jāatzīmē, ka digitalizētā veidā) ir pieejamas muzeju darbiniekiem viņiem speciāli veidotā vietnē, tomēr, ja mājaslapa tiek skatīta no lietotāja skatupunkta, tajā nav iespējams redzēt šādas darbības. Izņēmums varētu būt elektroniskais muzejs, kurā tiek ievadīti metadatni par objektu, to skaitā arī objekta digitalizētā versija.

1.2.            Muzeju biedrību, apvienību mājaslapas

Lai uzlabotu muzeju darbību un savstarpējos sakarus, Latvijā ir izveidotas vairākas muzeju biedrības un apvienības, kā:

·         Skolu muzeju biedrība[17] – „[..] viens no galvenajiem mērķiem ir atjaunot un veidot jaunus muzejus izglītības iestādēs kā Kultūras un izglītības centrus”(Skolu muzeju biedrība). Lai gan mājaslapā ir iespējams atrast informāciju par pašas biedrības vēsturi, kā arī metodiskos materiālus skolu muzeju pedagogiem, tomēr konkrētā vietne nesniedz nekādu papildinformāciju par atsevišķiem skolu muzejiem un to pieredzi konkrētajā darbības laukā.

·         Latvijas muzeju biedrība[18] – „[..] nevalstiska organizācija, kurā uz brīvprātības pamatiem ir apvienojušies valsts, pašvaldību, privātie un autonomie muzeji, kopīgu mērķu īstenošanai un interešu aizstāvībai”(Latvijas muzeju biedrība). Mājaslapa sniedz daudzfunkcionāli informāciju ne tikai par pašu biedrību, tās statūtiem, bet arī informāciju muzeju speciālistiem, nozares aktualitātes, informāciju par to, kas notiek muzejos, kādi pasākumi tiek veikti, sniedz pieeju nozares speciālistu rakstītajiem blogiem, kā arī piedāvā Latvijas muzeju katalogu ar pamatinformāciju par šiem muzejiem.

·         Atsevišķu muzeju biedrības – tiek veidotas arī biedrības atsevišķiem muzejiem, piemēram, Latvijas Okupācijas muzeja biedrība[19], kuras misija sastāv pamatā no trīs atslēgvārdiem: atcerēties, pieminēt, atgādināt, kuri ir arī paša muzeja misijas atslēgvārdi Lai gan biedrībai nav savas atsevišķas mājaslapas, tā ieņēmusi vietu Latvijas Okupācijas muzeja vietnē, un sniedz informāciju par pašu muzeju un ar to saistītajām aktualitātēm.

·         Memoriālo muzeju apvienība[20] – „darbības mērķis ir tās pārstāvēto Latvijas kultūrvēsturei nozīmīgo personību dzīves un radošās darbības mūsdienīga atklāsme memoriālajā vidē, latviešu literatūras un kultūras vēstures attīstības atspoguļojums caur konkrētas personības un tās dzīves telpas skatupunktu”(Memoriālo muzeju apvienība). Memoriālā muzeja apvienības mājaslapā ir pieejami dažādi informācijas resursi, kā zināmu personu īss biogrāfisks raksturojums, ar šīm personām saistītu priekšmetu apraksti, muzeju raksti, memoriālo muzeju apraksti. Un cita veida informācija (par pašu apvienību, tās vēsturi utt.).

·         Vietējās nozīmes muzeju apvienības – tās ir apvienības, kuras apvieno viena reģiona, novada muzejus iekšējā tīklā ar mērķi veicināt savstarpējo sadarbību un komunikāciju, piemēram, Piebalgas muzeju apvienība „Orisāre” tieši arī veic šādas funkcijas.

Ir arī vairāki projekti, kuros nozīmīga vieta ir muzejiem, piemēram, EUNAMUS[21] projekts, kurā trīs gadu garumā tika pētīta Eiropas muzeju darbība un attīstība. Muzeju nozares informācijas avots ir arī Baltijas muzeoloģijas veicināšanas biedrība[22], kura piedāvā muzeju terminu skaidrojošo vārdnīcu un aktualitātes muzeoloģiskās domas attīstībā Latvijā (protams, arī informāciju par pašu biedrību u.tml.). Par vēl vienu ar muzeju biedrībām un izglītību saistītu institūciju var uzskatīt Baltijas muzeoloģijas skolu[23], kas ir starptautisks tālākizglītības projekts, un piedāvā gan mājaslapas apmeklētājiem, gan nozares profesionāļiem iegūt lekciju materiālus muzeoloģijas nozarē (no dažādu valstu lektoriem, muzeologiem) par brīvu.

Funkcionāli skatoties biedrību, apvienību mājaslapas nodarbojas ar muzeju darbības un kultūras, dabas vērtību popularizēšanu, iesaistoties (atsevišķos gadījumos) arī pētniecībā. Tomēr tās nenodarbojas ar muzeju krājuma papildināšanu, saglabāšanu, dokumentēšanu un uzrāšanu.

1.3.            Informatīvās mājaslapas tūrismam un izklaidei

Atkarībā no izklaides mērķa vai tūristu vēlmēm, ir iespējams atrast informāciju par muzejiem visdažādākajās mājaslapās, kuru mērķis ir reklamēt, popularizēt kādu vietu, objektu, institūciju. Muzeji iekrīt šo mājaslapu kategorijā kā ieteicamās apmeklēšanai domātās vietas, kuras spēj sniegt gan izzinošu informāciju par kultūru un tās peripetijām, gan izklaidējošu iespēju noskaidrot kaut ko jaunu un pārsteidzošu. Informatīvās vietnes piedāvā tādu informāciju kā:

·         Tūrisma kartes;

·         Muzeju kontaktinformāciju, darba laikus;

·         Muzeju aprakstus;

·         Muzeju sniegtos pakalpojumus;

·         Esošās izstādes;

·         Apmeklētāju atsauksmes par muzeju.

Šādas mājaslapas nodarbojas tikai ar dažādu kultūras iestāžu, vietu un pasākumu popularizēšanu. Tās nesniedz pētnieciska rakstura informāciju, tikai informatīvu (faktu līmenī). Tāpat kā citās valstīs, arī Latvijai ir savas tūrisma un kultūras kartes, piemēram, Kultūras informācijas sistēmu centra izstrādātā Kultūraskarte.lv[24], kura sniedz detalizētu informāciju ne tikai par visiem akreditētajiem Latvijas valsts muzejiem, bet arī citām kultūras un izklaides institūcijām, nevalstiskajām organizācijām[25]. Ir izveidotas arī citas līdzīgas tūrisma kartes (http://www.latvia.travel/lv/map, http://kartes.vietas.lv/, http://www.viss.lv/karte?product=muzeji), bet diemžēl tajās nav sniegta tik daudzpusīga informācija kā kultūraskarte.lv. Ar zināmākajiem (ar TOP) Rīgas muzejiem var iepazīties LIVE Riga[26] mājaslapā, kur sniegts neliels muzeja apraksts un kontaktinformācija.

1.4.            Valsts nozīmes mājaslapas

Valsts nozīmes mājaslapas[27] sniedz pamatinformāciju par muzejiem konkrētajās to pārstāvētajās mājaslapās. Informācija ir informatīva un lielākoties arī likumiska (jeb ar likumu apstiprināta). Pirmā vieta, kurā var meklēt informāciju par muzejiem ir likumi.lv[28], kuros var atrast Muzeju likumu, Muzeju akreditācijas prasības, dažādu valsts muzeju nolikumus un prasības. Cits informācijas avots ir Latvijas Republikas Kultūras ministrijas mājaslapa[29], kurā arī ir iespējams iegūt datus par muzeju likumu, akreditācijas kārtību, kā arī tajā ir visu Latvijā reģistrēto muzeju reģistrs, tālākizglītības iespējas muzeju darbiniekiem zināšanu papildināšanai vai atjaunošanai, Latvijas muzeju vispārējie darba rādītāji (2011. gads) diagrammās un tabulās. Informāciju par muzeju nozari var apskatīt arī Kultūras informācijas sistēmu centra[30] mājaslapā, lai gan tā vairāk izpaužas dažādās aktualitātēs un projektos kā „Nacionālā muzeju krājuma kopkatalogs”, „Linked Heritage” un „Athena Plus”. Atsevišķi var arī pieminēt Valsts Nacionālo kultūras centru[31] un tā aktīvo darbību. Lai gan šķiet, ka tas virspusēji nav saistīts ar muzejiem, tomēr tautas kultūra ir atklājama arī muzejos. Izmantojot muzejus kā uzziņu avotus, var veidot korektu priekšstatu sabiedrībai par kādu laika periodu un tā kultūras izpausmēm, jo īpaši noderīgi tas varētu būt jaunajā projektā „Katram savu tautastērpu” vai, piemēram, senu deju pieraksts muzeja arhīvos var kalpot par pamatu festivālam – konkursam „Sudmaliņas”. Pat ja muzeja darbība nav tieši vērojama, tas nenozīmē, ka tā neeksistē, jo lai izprastu tagadnes vai iespējamos nākotnes notikumus, situācijas, ir jāpārzina pagātne.

1.5.            Sociālie tīkli kā informācijas avots

Nereti un pat arvien biežāk Muzeji sociālos tīklus izmanto sabiedrības informēšanai par to, kas jauns notiek muzejos, kādas izstādes gaidāmas, vai kādas jaunas kolekcijas vai jaunatrastas kolekcijas ir nonākušas muzeju redzeslokā vai vienkārši par to, kas ir aktuāls konkrētajā brīdī, piemēram, Saules muzejs facebook ziņo par muzeja rokdarbnieku tirdziņu, bet Tukuma muzejs svin savu 80. dzimšanas dienu, vai, piemēram, The Metropolitan Museum of Art tīmekļa vietnē pinterest.com[32] izvieto savam krājumam veltītas mini izstādes[33], līdzīgi arī Filadelfijas mākslas muzejs savu kolekciju (lai gan ne pilnībā) ievietojis Tumblr[34]. Šādas sociālajos tīklos izvietotas kolekcijas var izmantot kā pētniecības ierosinājumu lietotājam, studentam, pētniekam vai kādam citam interesentam.

Digitalizējot kolekcijas materiālus un ievietojot tos sociālajos tīklos, tiek attīstīta šī iespēja muzeju apmeklētājiem nebūt uz vietas, lai varētu izbaudīt muzeju sniegtos pakalpojumus. Šis ir muzeju ceļš uz visaptverošu e-muzeju, jo atsevišķas virtuālās izstādes parasti ir par konkrētu tēmu, konkrētā laika periodā un tiek uzturētas konkrētu laika periodu, tāpēc tās vēl gluži nevar saukt par e-muzeju, kura pamatmērķis būtu ievietot visu savu krājumu ar metadatiem e-vidē, lai tas būtu pieejams no visām pasaules vietām vai vismaz no Latvijas.

1.6.            E-muzejs, kopkatalogs

Elektroniskais muzejs (e-muzejs) ir elektroniskā vidē ievietots (digitalizēts) muzeja kolekciju krājums pētniecības un izglītības veicināšanai, muzeja kultūras un dabas vērtību popularizēšanai[35]. E-muzejs vairāk funkcionē kā e-katalogs, kurā ir iespējams apskatīt atsevišķus muzeja eksponātus un ar tiem saistīto pamatinformāciju. Par e-muzeju var uzskatīt Nacionālo muzeju krājuma kopkatalogu[36], kurā pašlaik ir atrodami gandrīz vien miljons muzeju priekšmetu apraksti. Tas kopumā ir 15% no visiem akreditēto muzeju krājuma objektiem. NMKK piedāvā tādas iespējas, kā meklēt ne tikai konkrētu priekšmetu, bet arī muzeju vai izstādi. Īpaši lietotāju vajadzībām ir radīta iespēja, ka lietotāji NMKK mājaslapā reģistrējoties var veidot paši savas kolekcijas no NMKK ievadītajiem muzeju priekšmetiem. Atverot konkrēto mājaslapu var ievērot piecas galvenās sekcijas, pēc kurām tiek iedalīti muzeja priekšmeti (lietiskie, rakstiskie, tēlojošie, dabas, audiovizuālie un IT priekšmeti)[37]. Lai gan NMKK mājaslapa ir veidota lietotājiem draudzīga, tās „virtuves pusē” notiek neiedomājams darbs muzeju priekšmetu dokumentēšanai, no kuras pat lielākā daļa informācijas neparādās lietotājam dažādu iemeslu dēļ[38].

Starptautisks ir E-Muzeja (Emuseum.net[39]) projekts, kurā ar savām digitalizētajām kolekcijām ir iesaistījušās 66 kultūras institūcijas. E-muzeja projekta mērķis ir vienuviet apvienot muzeju digitalizēto krājumu, lai lietotājam nebūtu jāmeklē mākslas darbi vai citi objekti ejot cauri katrai atsevišķai muzeju mājaslapai. Pie objektiem tiek norādītā informācija par autoru, izveides gadu, nosaukumu, materiālu un muzeju, kurā šis pats priekšmets ir atrodams. Šādā veidā tiek veicināta ne tikai atsevišķu muzeju atpazīstamība, bet arī vecināta pētniecība, jo īpaši mākslas un vēstures nozarēs.

Kopkatalogus var izmantot kā avotus, kuros atrast citus avotus vai kā konkrētu muzeju avotu par tā krājumu, piemēram, lielajā bibliotēku kopkatalogā[40] būs iespējams atrast drukātos, arī elektroniskos avotus par muzejiem, šo avotu autorus var izmantot tālākai meklēšanai. Kopkatalogs sniedz ziņas arī par Latvijā atrodamo grāmatu daudzumu, veidu, izdevēju, autoru un citiem metadatiem, pēc kuriem var vilkt paralēles, skatoties, piemēram, muzejiem veltīto izdevumu daudzuma statistiku konkrētā laika periodā.

Ir arī konkrēti starpnozaru kopkatalogi, kuru mērķis ir apvienot viena reģiona, valsts vai kontinenta muzeju, bibliotēku un arhīvu tīklu un to kolekcijas. Arī digitālā bibliotēka Europeana[41] ir principā katalogs, kura attīstībā ir iesaistījušās 27 Eiropas valstis. Europeana, lai gan sākotnēji tika veidota kā digitālā bibliotēka, kļuva arī par muzeju un arhīvu pārstāvi. Tā sniedz detalizētu informāciju par muzejos atrodamajiem priekšmetiem, tos arī aprakstot. Diemžēl Europeana atrodamie muzeju priekšmeti no Latvijas vai kādas citas valsts muzeju krājuma ir ļoti maz.

1.7.            Virtuālais muzejs

Virtuālais ceļš var tikt izmantots kā ievads muzeja mītiskajā pasaulē, kurā katrs objekts atdzīvojas lietotāja acīm, to skatot realitātē (MINERVA EC Working Group, 2008). Virtuāls muzejs ir elektroniskā vidē veidota interaktīva programma, sistēma, izstāde, ekskursija vai kādas citas izglītojošas vai izklaidējošas muzeja vai tā daļas attēlojums virtuālā vidē ar mērķi veicināt izglītību un pētniecību, popularizēt kultūras un dabas vērtības[42].

Virtuālais muzejs var kalpot kā avots interešu izglītībai arī izklaidei. Galvenais tā mērķis ir iepazīstināt sabiedrību ar muzeja izstādēm, vēsturi, attīstību vai kādu citu tēmu, kas varētu ieinteresēt sabiedrību.

Virtuālā muzeja loma var būt apkopota kā:

·  Iespēja gatavoties uz reālu apmeklējumu;

·  Pamodināt prieka sajūtu par muzeja pieredzi pēc apmeklējuma;

·  Zināšanu bagātināšana, kas iegūta no apmeklējuma;

·  Iespēja sadarboties ar muzeja kopienu caur apmeklējumiem, un palikt savienotam;

·  Tiem lietotājiem, kas dažādu iemeslu vadīti, nekad nevarētu apmeklēt konkrētu muzeju, bet kuri varētu gribēt piekļūt izstādēm un kolekcijām attālināti.[43](MINERVA EC Working Group, 2008, 17).

Pasaulē ir sastopami daudzi un dažādi virtuālo muzeju veidi, kuri iepazīstina lietotāju ar muzeja telpām vai kolekciju, piemēram, ir iespējams pastaigāties pa Smitsonian nacionālā muzeja telpām[44], iepazīstoties ar tā galeriju izvietojumu. Līdzīgs, bet nedaudz atšķirīgs virtuālo muzeju veids ir Stūra mājas[45] piedāvātais muzeja apmeklējuma veids, kurā apmeklētājs, izejot cauri 18 posmiem, ne tikai iepazīstas ar galvenajām ēkas telpām, bet arī ar to vēsturi. Uz tāda paša principa veidots arī NASA virtuālais muzejs[46], kurā sadarbībā ar interaktīvu virtuālo robotu, kurš runā ar apmeklētāju, ir, iespējams, iziet cauri NASAs vēstures posmiem, ieskatoties ar mūsdienās.

Pie virtuālajiem muzejiem var pieskaitīt arī virtuālās izstādes, kā Nacionālā sieviešu vēstures muzeja izstādes[47]. Arī Latvijas muzeji piedāvā daudzveidīgu virtuālo izstāžu programmu: Latvijas nacionālais vēstures muzejs[48], Kuldīgas muzejs[49], Cēsu vēstures un mākslas muzejs[50], Turaidas muzejrezervāts[51], Rīgas Motormuzejs[52] un citi. Katrs muzejs ar vārdiem virtuālā izstāde izprot ko citu. Virtuālās izstādes var būt video, attēlu, attēlu un tekstu formā. Lietotājs var pats kontrolēt ādu izstādes daļu redzēt vai arī nē.

1.8.            Kopsavilkums

Virtuālā vide (interneta vide) ir kļuvusi par svarīgu cilvēku ikdienas daļu (protams, tas neattiecas uz visiem). Cilvēki to ir sākuši uztvert kā komunikācijas, izglītības un izklaides iespēju. Mūsdienās komunikācija, jo īpaši sociālajos tīklos, ir kļuvusi par jaunu socializēšanās veidu, kad vairs nav nepieciešams konkrētais cilvēks produktīvai komunikācijai. „Ņemot vērā, ka mūsdienu muzeja galvenais uzdevums ir zināšanu sabiedrības veidošana, par tās lomas realizācijas galveno instrumentu kļūst komunikācija”(Ozola, 2007, 50), kuras aktīva izmantošana saziņā ar lietotāju paver jaunas iespējas pašiem muzejiem, to darbībā. Muzeji neatpaliek no sabiedrības un tās attīstības. „Muzeji ar vien lielāku uzmanību pievērš arī savas lomas izpratnei un meklē jaunas iespējas, kā būt noderīgiem mūsdienu pārbagātajā informācijas telpā”(Ozola, 2007, 46). Par vienu no veidiem, kā komunicēt ar lietotāju (kā jau iepriekš tika minēts), ir ar muzeju nozari saistītie elektroniskie resursi, kuri nes arī savas funkcijas sabiedrības informēšanai.

Pētot trešo diagrammu (sk. 3.att.), kurā attēlota muzeju funkciju atbilstība konkrētam tīmekļa vietnes veidam, veidojas pārliecinošs priekšstats, ka 50% no visām vietnēm ir veltīti muzeju darbības, kultūras un dabas vērtību popularizēšanai, pavisam nedaudz atstājot vietu muzeja krājuma un ar tā saistītās informācijas pētniecībai tieši no lietotāja skatupunkta. 

3. att. Diagramma

Saprotams, ka mājaslapas nevar nodarboties ar muzeju priekšmetu uzkrāšanu, dokumentēšanu vai saglabāšanu, izņemot digitalizētos objektus un to metadatus.

Bez komunikācijas tehnoloģijām šī pasaule nebūtu iedomājama. Arī muzeji ir mainījušies gan pieņemot jauno, gan saglabājot veco un uzlabojot to. “Komunikāciju tehnoloģijas turpina informēt un atbalstīt muzeju pasaules nolūku un praksi, no zinātkāres skapjiem līdz iluzorām diorāmām, un no stikla ieskautiem displeja plauktiem līdz interaktīvai videi, un no caurumotiem kartīšu katalogiem līdz datubāzu menedžmenta sistēmām[53]”(Parry,2007, 137). Tīmekļa vietnes kā daļa no komunikācijas tehnoloģijām palīdz veidot jaunu muzeju vidi, kura pieejama visiem un vienmēr.

Secinājumi

Pētījuma gaita norisinājās, sagatavojoties semināram par „Bibliotēku, arhīvu un muzeju nozares informācijas avotiem”, uz kura balstoties tika veidota referāta struktūra, un apskatot dažādus e-resursus, kuru skaits mūsdienās ir diezgan plašs, tāpēc referāts ir diezgan subjektīvs un to nevar attiecināt uz visiem apskatītajiem e-resursiem Latvijā un pasaulē. Konkrētās tematikas izvēle, pieprasīja interneta vides izpēti muzeju nozares jomā, respektīvi, darbs veidots praktiski neatejot no datora.

Muzeji pielāgojas un attīstās mūsdienu sabiedrības prasībām pēc interaktīvas vides, lai gan tas nemaina muzeju pamata būtību – būt fizisku artefaktu un ar to saistītās vēstures krātuvei. Muzeji ir izveidojuši paši savu muzeju kopienu elektroniskajā vidē, piedāvājot lietotājiem daudzveidības krājuma un muzeju apskates, daļēji arī izpētes iespējas. Lielākoties visas ar muzejiem saistītās mājaslapas ir veidotas ar mērķi popularizēt to darbību un krājumu, veicinot apmeklētāja, arī lietotāja interesi vēstures un artefaktu pētniecībā.

Referāts sniedz diezgan šauru ieskatu konkrētajā tēmā un ar to saistītajā problemātikā. Būtu nepieciešamas turpmākas studijas tēmas tālākai izpētei, lai gan līdzīgi pētījumi ir novērojami angļu valodā, tomēr latviešu valodā tādu skaits ir ierobežots. Kā arī būtu nepieciešams izpētīt citus ar muzeju nozari saistītos elektroniskos resursus un to nozīmi muzeju darbībā.

Izmantotie informācijas avoti

AACR2 Glossary [E-book].(2005). Retrieved from http://www.bberry.x10.mx/wp-content/uploads/2014/09/AACR2appD.pdf

Department for Culture, Media and Sport. (2008). Performance Indicator Guidance 2010/11: Museums & Galleries [E-book]. Retrieved from https://www.gov.uk/government/uploads/system/uploads/attachment_data/file/71228/Museum-Performance-Indicator_Guidancenote_201011.pdf

Lang, J. (2008). Cataloging Electronic Resources [E-book]. Retrieved from http://library.princeton.edu/departments/tsd/katmandu/electronic/ercatpu.pdf

Latvijas muzeju biedrība. Par mums [Tiešsaiste]. Izgūts no http://www.muzeji.lv/lv/info/about/

Letonika.lv. (2009). Tīmekļa vietne [Tiešsaiste]. Izgūts no http://letonika.lv/groups/default.aspx?r=1107&q=vietne&id=2070204&&g=1

Memoriālo muzeju apvienība. Apvienība [Tiešsaiste]. Izgūts no http://memorialiemuzeji.lv/apvieniba/

MINERVA EC Working Group (Ed.). (2008). Handbook on cultural web user interaction [E-book]. Retrieved from http://www.minervaeurope.org/publications/Handbookwebuserinteraction.pdf

Ozola, A. (2007). “Ceļojums laikā”. Metode kultūrvēsturiskās vides izglītībā un muzeja sociālās lomas realizācijā. Agrita Ozola (Red.), Ceļojums laikā: inovatīvas un radošas kultūrvēsturiskās vides izglītības metodes mūsdienu muzejos, 45 – 79. Tukums: Tukuma muzejs.

Parry, R. (2007). Recoding the museum : digital heritage and the technologies of change. New York: Routledge.

Saeima. (2006). Muzeju likums [Tiešsaiste]. Rīga. Izgūts no http://likumi.lv/doc.php?id=124955

Skolu muzeju biedrība. Par mums [Tiešsaiste]. Izgūts no http://www.skolumuzejubiedriba.lv/par-mums/

---

[1] Šeit un turpmāk. Tulkots no angļu valodas: „Long before the digital era, museums had always adapted to the social contexts in which they have found themselves, and they had always seen their actions and priorities codified by the intellectual disciplines, information systems and display techniques of their times.”

[2]Tulkots no angļu valodas: „Material (data and/or program(s)) encoded for manipulation by a computerized device. This material may require the use of a peripheral directly connected to a computerized device (e.g., the Internet).”

[3] Tulkots no angļu valodas: „[..] consist of data (information representing numbers, text, graphics, images, maps, moving images, music, sounds, etc.), programs (instructions, etc., that process the data for use), or combinations of data and programs.”

[4] Darba autora definīcija. Par piemēru e-grāmatām muzejos var minēt „Muzeju krājuma digitalizācijas rokasgrāmata”, „Nacionālā muzeja priekšmetu aprakstīšanas rokasgrāmata”.

[5] Darba autora definīcija.

[6] Tulkots no angļu valodas: „A website visit (sometimes known as a user session) is a series of one or more page impressions, served to one user, which ends when there is a gap of 30 minutes or more between successive page impressions for that user.[..] A visit is determined by counting bursts of activity (page impressions) made by valid unique users [..]. Visits are a better indicator of total site activity than unique users since they indicate frequency of use.”

[7] Informācija iegūta no http://www.egmus.eu/nc/en/statistics/complete_data/country/latvia/

[8] Informācija iegūta no http://www.egmus.eu/nc/en/statistics/complete_data/country/latvia/

[9]Tulkots no angļu valodas: „Unlike the nature of the services required for a repository of books (both for the physical or digital library), or even to some extend the way an archive is conceived by its users, museums are perceived, first and foremost as locations of physical artifacts; housing objects that are usually characterized by their authenticity, pecuniary value, and their uniqueness.”

[10] Muzeji savās mājaslapās izvieto linkus uz citām tīmekļa mājaslapām, kas saistītas ar muzejiem vai to darbību.

[11] Skatīt šeit: http://www.jurmala.lv/page/891

[12] Finansiālie līdzekļi ir nepieciešami ne tikai muzeju mājaslapām, bet arī citām tīmekļa vietnēm. Jo lielākus līdzekļus muzejs var atļauties sniegt savas vietnes uzlabošanai, jo vairāk dažādu pakalpojumu tur būs pieejami lietotājiem.

[13] Skatīt šeit: http://www.aluksnespils.lv/index.php?go=muz

[14] Piemēram, lietotājs atpazīst tējas servīzi muzeja izstādē, kas kādreiz piederējusi viņa ģimenei, bet tad pārdota. Lietotājs var sniegt priekšmeta/u dzīve stāstu konkrētā tā laika posmā. Ne reti muzejos visvērtīgākie priekšmeti ir tie, kuriem ir savs dzīvesstāsts.

[15] Skatīt šeit: http://www.madonasmuzejs.lv/lv/

[16] To lielākoties nedara arī citas vietnes, kuras ir saistītas ar muzeju darbību.

[17] Skatīt šeit: http://www.skolumuzejubiedriba.lv/

[18] Skatīt šeit: http://www.muzeji.lv/lv/

[19] Skatīt šeit: http://okupacijasmuzejs.lv/latvijas-okupacijas-muzeja-biedriba

[20] Skatīt šeit: http://memorialiemuzeji.lv/

[21] Skatīt šeit: http://www.ep.liu.se/eunamus/

[22] Skatīt šeit: http://www.muzeologija.lv/lv

[23] Skatīt šeit: http://www.bms.edu.lv/lv/

[24] Skatīt šeit: http://www.kulturaskarte.lv/

[25] Lai gan, piemēram, nevalstisko organizāciju „Pūks un draugi” nevar atrast šajā mājaslapā.

[26] Skatīt šeit: https://www.liveriga.com/lv/28-muzeji-un-galerijas

[27] Ar tām tiek saprastas tās mājaslapas, kuras ir valsts, novadu vai valstij svarīgu institūciju pārvaldībā.

[28] Skatīt šeit: http://likumi.lv/doc.php?id=124955

[29] Skatīt šeit: http://www.km.gov.lv/lv/nozares_info/muzeji.html

[30] Skatīt šeit: http://www.kis.gov.lv/category/muzejiem/

[31] Skatīt šeit: http://www.lnkc.gov.lv/

[32] Skatīt šeit: https://www.pinterest.com/metmuseum/

[33]Jāatzīmē, ka arī lietotāji seko līdzi šīm izstādēm un veido paši savas muzeja darbu kolekcijas: https://www.pinterest.com/search/boards/?q=metropolitan+museum+of+art

[34] Skatīt šeit: http://philamuseum.tumblr.com/tagged/Exhibitions

[35] Darba autora definējums.

[36] Skatīt šeit: http://www.nmkk.lv/

[37] Mājaslapas sākumlogā parādās svaigāk sistēmā ievadītie muzeju priekšmeti.

[38] Viens no visizplatītākajiem iemesliem ir Autortiesību likums, kurš liedz atsevišķu objektu vai to daļu publicēšanu publiskajā vidē. Šī ir ļoti nopietna problēma muzeju vidū, bet tā neattiecas tikai uz pašiem muzejiem, bet arī uz tiem, kas izmanto muzeja priekšmetu attēlus vai to detaļas savām vajadzībām, neveidojot atsauci uz konkrēto muzeju, no kura ņemta konkrētā informācija.

[39] Skatīt šeit: http://www.emuseum.net/start/Objects?t:state:flow=a0dfd98c-0935-4f92-bef6-372df007726a

[40] Skatīt šeit: https://kopkatalogs.lv/F/?&func=find-b-0&local_base=lnc04

[41] Skatīt šeit: http://www.europeana.eu/portal/

[42] Darba autora definējums.

[43] Teksts tulkots no angļu valodas: „The role of the virtual museum may be thus summarized: • To act as an opportunity to prepare for a real visit • To evoke the pleasure of a museum experience after the visit • An extension of the knowledge gained from a visit • For an opportunity to engage with the museum community between visits and to stay connected • For those users, who for various reasons may never visit a particular museum but who may wish to access exhibitions or collections remotely.”

[44] Skatīt šeit: http://postalmuseum.si.edu/visit/virtual-tour.html  un http://www.mnh.si.edu/panoramas/#

[45] Skatīt šeit: http://sturamaja.lv/tourLV/stura-maja.html

[46] Skatīt šeit: http://www.nasa.gov/externalflash/50th/main.html

[47] Skatīt šeit: https://www.nwhm.org/online-exhibits/

[48] Skatīt šeit http://lnvm.lv/?cat=49

[49] Skatīt šeit: http://www.kuldigasmuzejs.lv/s54/virtualas-izstades/

[50] Skatīt šeit: http://www.izstades.cesis.lv/LTF-Cesu-rajona-nodalai-25/

[51] Skatīt šeit: http://www.turaida-muzejs.lv/about/virtualas-izstades/viduslaiku-kulturas-mantojums-siguldas-novada-18-19-gadsimta-makslinieku-skatijuma/

[52] Skatīt šeit: https://eps.lad.gov.lv/system/downloads/virtual4.mp4

[53] Tulkots no angļu valodas: „Communication technology continues to inform and support the purpose and practice of the museum world, from the cabinet of curiosity to the illusory diorama, and from the glass-fronted display case to the hands-on interactive, and from the punched card catalogue to the database management system.”